Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija

LASUA ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1996. gada aprīlī un darbojas uz statūtu pamata.

PAR MUMS
LASUA sabiedriska organizācija

Sveicieni 25. gadu jubilejā!

Jānis Vilgerts

Dārgie kolēģi, sveicu Jūs LASUA 25. gadskārtā!


Kā viens no organizācijas veidotājiem un kā tās pirmais prezidents, gribu atgādināt, ka LASUA izveidošanas nepieciešamību noteica sekojoši divi galvenie mēŗķi:

1) savstarpēju kontaktu nodibināšana vienotas politikas un pieejas izstrādei atkritumu apsaimniekošanas jomā, 2) profesionālās pārstāvniecības nodrošināšana un piedalīšanās normatīvo aktu izstrādē, kas nosaka nozares attīstību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu vietu un lomu šajā procesā.


Uzskatu, ka abi mērķi ir veiksmīgi sasniegti, nodibinot kontaktus ar Valsts iestādēm, t. sk. nozares ministriju, un pašvaldību pārstāvjiem un dažādām nefomālajām organizācijām un, kas galvenais, LASUA aktīvu un radošu līdzdalību normatīvo aktu gatavošanā, to apspriešanā un pieņemšanā. Vēl vairāk - LASUA ir ķļuvusi par ES profesionālās asociācijas biedru, kas dod iespēju gūt tiešu informāciju par nozares attīstības plānošanu un tās prioritārajiem virzieniem.


Novēlu Jums veiksmīgu darbošanos, kas nes spožus rezultātus kā Latvijā, tā arī ārpus tās!

Ar cieņu, LASUA ekspezidents un dibinātājs Gunārs Bubulis

Jānis Vilgerts

25 gadus atpakaļ, kad tika dibināta Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, dibināšanas brīdī  pēc būtības bija tikai divas problēmas -Pirmā,  iedzīvotājiem (pilsētā ap 60% un laukos ap 80%) nebija  nodrošināts atkritumu savākšanas iespēja  un otrā - Latvijā nebija neviena poligona, kas atbilstu Eiropas vides standartiem.


Šajā laikā iedzīvotājiem gan pilsētā , gan laukos tiek nodrošināta atkritumu nodošanas iespēja un Latvijā nav neviena atkritumu poligona, kas neatbilst Eiropas vides standartiem. Ir izveidotas desmitiem atkritumu šķirošanas un pārstrādes iekārtas. Latvijas atkritumu saimniecība pilnībā atbilst eiropas vides standartiem. Paveikts ir milzīgs darbs un veiktas ievērojamas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apjomā. Zaļais kurss uzliek mums jaunus vēl nebijušus uzdevumus materiālu aprites ziņā. Šobrīd nozares uzņēmumu rūpes tiek vērstas atkritumu pārstrādes virzinienā un visai drīz mūsu asociāciju varēsim saukt par Latvijas aprites uzņēmumu asociāciju. 


Kolēģi! Lai mums  pietiek pacietība šajos pārmaiņu laikos  un netrūkst ideju jaunu projektu realizāšanā! 


Dr.sc.ing. Jānis Vilgerts LASUA Valdes priekšsēdētājs

Alda Ozola

Izsakot pateicību par līdzšinējo sadarbību un konstruktīvām diskusijām atkritumu apsaimniekošanas nozares normatīvā regulējuma pilnveidošanai un nozares attīstībai, sveicu LASUA 25.gadu jubilejā!


Novēlu turpināt paplašināt biedru skaitu un saglabāt profesionalitāti gan iekšējās diskusijās, gan ar sadarbības partneriem. Turpināsim sadarbību atkritumu apsaimniekošanas turpmākai attīstībai un virzībai uz aprites ekonomiku! 


Alda Ozola

Valsts sekretāra vietniece 

Vides aizsardzības jautājumos 

VARAM

Vitālijs Gavrilovs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) novēl, lai līderības un panākumu ceļš turpinās arī nākamajos darbības gados, tiecoties sasniegt arvien augstākus mērķus nozares un Latvijas labā!

Pateicībā par ilggadēju un sekmīgu sadarbību sociālā dialoga stiprināšanā un sociāli atbildīgas prakses īstenošanā.


LDDK prezidents

Vitālijs Gavrilovs



Peter Kurth uzruna

On behalf of FEAD, I would like to congratulate our Latvian member, LASUA, on their 25th anniversary. LASUA has been a member of FEAD since 2008 and we are happy to offer to all our members, including from the Baltic region, the opportunity to express their views within the FEAD family, and to share their experiences and visions. I am particularly attached to this important partnership with our members which helps to shape and strengthen our voices at European level.


Our companies are key actors for climate protection; therefore, the waste management sector has a strong role to play in Europe’s Green Deal with its Circular Economy Action Plan. We must work together to make sure that major pieces of EU legislation, such as the waste shipment rules, will be aligned with industry-wide practices from our sector. We must articulate the necessary measures to help develop a well-functioning recycling infrastructure across Europe. Such as, mandatory recycled contents for creating a “shock on demand” for recyclates”, and EU funding to improve selective collection and sorting.


In this regard, we greatly value the contribution LASUA gives in this process, and we wish them every success for the next 25 years.

Peter Kurth

President of FEAD

Peter Kurth uzruna

FEAD vārdā vēlos apsveikt mūsu Latvijas biedru LASUA 25. gadu jubilejā. LASUA ir FEAD biedrs kopš 2008. gada, un mums ir patiess prieks visiem mūsu biedriem, tostarp Baltijas reģionā, piedāvāt iespēju izteikt savu viedokli FEAD ģimenes iekšienē un dalīties savā pieredzē un vīzijās. Esmu īpaši gandarīts par šo būtisko partnerību ar mūsu biedriem, kas palīdz veidot un stiprināt mūsu nostāju Eiropas līmenī.


Mūsu uzņēmumi ir galvenie dalībnieki klimata aizsardzības procesā, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas nozarei un tās Aprites ekonomikas rīcības plānam ir būtiska loma Eiropas Zaļās vienošanās ietvaros. Mums jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka ES likumdošanas galvenie segmenti, piemēram, atkritumu pārvadāšanas noteikumi, ir saskaņoti ar nozares mēroga praksi mūsu nozarē. Mums jādefinē nepieciešamie īstenojamie pasākumi, kas palīdzēs izveidot veiksmīgi funkcionējošu otrreizējās pārstrādes infrastruktūru Eiropas mērogā. Šāda infrastruktūra var ietvert obligāto pārstrādājamo saturu pārstrādāto materiālu „pieprasījuma trieciena” radīšanai, un ES finansējumu selektīvās savākšanas un šķirošanas procesu uzlabošanai.


Šajā sakarā mēs ļoti augstu novērtējam LASUA ieguldījumu šajā procesā un novēlam veiksmi nākamajos 25 gados. 

Peter Kurth

FEAD uzņēmuma prezidents

Biedrība

LASUA biedri apsaimnieko vairāk kā 1 miljonu m3 atkritumu gadā.



Kopējais uzņēmumu apgrozījums 2020.gadā vairāk kā 228 milj. EUR, t. sk. nozarē vairāk kā 144 milj. EUR.



Kopējais LASUA biedru darbinieku skaits ir vairāk kā 4175.



Kopējais nomaksātais nodokļu apjoms valsts budžetā vairāk kā 54,551 milj., t. sk. DRN vairāk kā 4,00 milj. EUR.


Par mums

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija” (LASUA) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1996. gada aprīlī un darbojas uz statūtu pamata. Asociācijā šobrīd ir vairāk nekā 50 biedri, kas kopumā aizņem gandrīz 90% no kopējā Latvijas tirgus apjoma Mūsu biedri ir profesionāli uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārstrādi, apglabāšanu un rūpniecisko atkritumu izvešanu, kā arī sniedz virkni citus komunālos pakalpojumus. 

LASUA misija ir pārstāvēt savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, sekmējot sociāli atbildīgu atkritumu saimniecības uzņēmumu kompleksu attīstību Latvijā. Mēs aktīvi aizstāvam savu biedru intereses un esam vienīgā profesionālā organizācija, kas pārstāv atkritumu apsaimniekošanas nozari attiecībās ar valsts institūcijām. 

Lai īstenotu savas darbības mērķus, mēs aktīvi strādājam vairākās profesionālās un ar mūsu biedru darbu saistītās organizācijās.

LASUA ir Latvijas Darba Devēju konfederācijas biedrs un piedalās arī Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padomē, Vides konsultatīvajā padomē, Vides aizsardzības fonda konsultatīvajā padomē, kā arī Latvijas zaļās jostas valdē. LASUA ir rezultatīva sadarbība arī ar Latvijas iepakojuma asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar citām ar atkritumu saimniecību saistītām organizācijām. 

Mēs esam nopietna profesionāla organizācija un ar mums rēķinās. 

Jānis Vilgerts
Valdes priekšsēdētājs


Mūsu darbs ir nodrošināt savu biedru un sabiedrības intereses

Mūsu darbs ir nodrošināt savu biedru un sabiedrības intereses. LASUA:

  • aktīvi līdzdarbojas valsts likumdošanas izstrādē, iesniedzot kompetentām valsts institūcijām priekšlikumus atkritumu saimniecības problēmu risināšanā;
  • veic kvalificētu uzņēmumu speciālistu apmācību un asociācijā pārstāvēto uzņēmumu sertifikāciju
  • nodrošina asociācijas biedru savstarpēju sadarbību un pieredzes apmaiņu;
  • organizēt kopēju atkritumu apsaimniekošanas tehnikas iegādi
  • informē asociācijas biedrus par normatīvajiem aktiem un aktualitātēm likumdošanā, kā arī sniedz informāciju par jaunākajām tehnoloģijām atkritumu apsaimniekošanas nozarē
  • nodrošina konsultatīvu palīdzību asociācijas biedriem
  • izstrādā vienotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu sistēmu starp asociētajiem uzņēmumiem


sociāli atbildīga atkritumu saimniecība

LASUA šobrīd darbojas komisijas, kurās var aktīvi strādāt ikviens mūsu biedrs: 

  • likumdošanas komisija
  • tehniskā komisija
  • ekonomiskā komisija
  • komisija darbam ar citām organizācijām, masu medijiem, sabiedrības izglītošanu

LASUA izpilddirektors ir Armands Nikolajevs. 

Vadība

Statūti

  • 1.nodaļa. Biedrības nosaukums

    1.1.        Biedrības nosaukums ir “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA” (turpmāk tekstā - Biedrība).

  • 2.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

    2.1.        Biedrība (saīsināti LASUA) ir Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu apvienība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.


    2.2.        Biedrībā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumi, lai, vadoties no Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Biedrības lēmumiem, pārstāvētu un aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst Biedrības mērķiem un funkcijām, un sekmētu ekonomikas nostiprināšanu un attīstību.


    2.3.        Biedrība ir nekomerciāla organizācija.


    2.4.        Biedrība ir juridiska persona, tai ir sava nošķirta bilance un konti bankās. Biedrībai ir zīmogs ar savu nosaukumu. Juridiskās personas statusu un civilo tiesībspēju Biedrība iegūst pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.


    2.5.        Biedrības darbības teritorija – Latvijas Republika.

  • 3.nodaļa. Biedrības mērķi

    3.1.Biedrības mērķis ir:


    3.1.1. sekmēt Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu, kā Latvijas ekonomikas svarīgas sastāvdaļas, nostiprināšanu un attīstību.


    3.2. Šā mērķa sasniegšanai Biedrība pilda šādus uzdevumus un fukcijas:


    pārstāv atkritumu saimniecības uzņēmumu intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī starptautiskās atkritumu saimniecības uzņēmumu organizācijās;

    veido atkritumu saimniecības uzņēmumu un atkritumu apsaimniekošanas politiku;

    apkopo un izplata informāciju par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu šķirošanu, utilizāciju, pārstrādi, otreizējās izmantošanas tehnoloģijām, deponēšanu un ar tām saistīto pieredzi;

    izstrādā un iesniedz valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus tautsaimniecības stratēģijas izstrādāšanai;

    izstrādā un iesniedz valsts un pašvaldību institūcijām priekšlikumus ekonomikas attīstībai un darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās apmācības organizēšanai, kā arī pati organizē atkritumu saimniecības uzņēmumu darbinieku apmācību;

    apkopo un analizē informāciju par atkritumu saimniecības uzņēmumiem un informē sabiedrību par atkritumu saimniecības uzņēmumiem aktuāliem jautājumiem;

    izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

    organizē un vada apmācības, seminārus par atkritumu apsaimniekošanu.

    3.3.  Biedrībai ir šādi pienākumi:


    pārstāvēt savu biedru intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām;

    savas kompetences ietvaros pēc valsts un pašvaldību institūciju pieprasījuma sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kā arī citiem jautājumiem, kas skar attiecīgo atkritumu saimniecības uzņēmumu darbību.

    3.4.  Biedrībai ir tiesības:


    sadarboties ar citu valstu atkritumu saimniecības organizācijām, kā arī iestāties starptautiskajās organizācijās;

    pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sasniegšanai;

    piedalīties valsts un pašvaldību institūciju izveidoto komisiju, darba grupu un konsultatīvo padomju darbā un savas kompotences ietvaros sniegt atzinumus par risināmajiem jautājumiem;

    būt klāt un izteikt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūciju atklātās sēdēs, kad tiek izskatīti jautājumi, kas skar Biedrības mērķus, uzdevumus un funkcijas;

    izveidot, reorganizēt un likvidēt Biedrības radītos fondus, kuri nepieciešami Biedrības efektīvai darbībai;

    veikt citu darbību, kas vērsta uz Biedrības Statūtos izvirzīto mērķu, uzdevumu un funkciju īstenošanu.

  • 4.nodaļa. Biedru iestāšanās Biedrībā, izstāšanās un izslēgšana

    4.1.        Biedrībā var iestāties Latvijas Republikā reģistrēts atkritumu saimniecības uzņēmums, iesniedzot Biedrības valdē noteiktas formas rakstisku pieteikumu. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde. Pieteicējs (biedra kandidāts), parakstot iesniegumu apliecina, ka viņam ir zināmi un viņš atzīst Biedrības Statūtus un ar tiem saistītos pienākumus.


    4.2.        Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem Biedrības valde. Jauna biedra uzņemšana kārtība Biedrībā tiek noteikta attiecīgā Biedrības valdes nolikumā. Valdes lēmumu par jauna biedra uzņemšanu vai neuzņemšanu Biedrībā, paziņo pieteicējam. Biedrības valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei. Ja arī biedru sapulce noraida pieteicēja lūgumu, viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu par iestāšanos Biedrībā ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.


    4.3.        Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā par to paziņojot Biedrības valdei.


    4.4.        Biedru var izslēgt no Biedrības ar Biedrības valdes lēmumu, ja:


    biedrs vairāk kā sešus mēnešus nav maksājis biedra naudu;

    biedrs nepilda Biedrības biedru sapulces un/vai valdes lēmumus;

    biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto;

    biedrs nepiedalās vairāk kā divas reizes Biedrības biedru sapulcēs;

    biedra pilnvarotā pārvaldes institūcija ir pieņēmusi lēmumu par Biedrības biedra likvidāciju;

    par biedru ir uzsākts maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības, vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. 

    4.5.        Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu Biedrības valde izskata valdes sēdē, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Biedrības valdes lēmumu par biedra izslēgšanu no Biedrības, paziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.


    4.6.        Biedru var arī izslēgt no Biedrības, pamatojoties uz biedru sapulces lēmumu.

  • 5.nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi

    5.1.Biedrības biedram ir šādas tiesības:


    saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem, atbilstoši Biedrības valdes noteiktai kārtībai;

    piedalīties Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli, atbilstoši Biedrības valdes noteiktai kārtībai;

    vēlēt Biedrības valdi, izvirzīt savu kandidatūru Biedrības valdē un tikt ievēlētam Biedrības izpildinstitūcijas amatos;

    izmantot Biedrības atbalstu gadījumos, ja biedra darbības jautājumi tiek izskatīti valsts varas un valsts pārvaldes institūcijās, atbilstoši Biedrības valdes noteiktai kārtībai.

    5.2.  Biedrības biedra pienākumi:


    ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un/vai valdes lēmumus;

    regulāri maksāt biedra naudu;

    iestājoties Biedrībā samaksāt iestāšanās maksu;

    ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu;

    neizpaust informāciju, kas ir visas Biedrības vai kāda atsevišķa Biedrības biedra komercnolēpums.

    5.3.  Valde pēc biedru vai savas iniciatīvas var uzņemt Biedrībā goda biedrus. Par goda biedriem var būt fiziskas vai juridiskas personas, kuras sniegušas lielu atbalstu Biedrības mērķu īstenošanā. Goda biedriem ir visas Biedrības biedru tiesības, izņemot balsstiesības. Goda biedriem ir padomdevēja tiesības. Goda biedri nemaksā biedra naudu un iestāšanās maksu. Goda biedri var piedalīties Biedrības valdes sēdēs.

  • 6.nodaļa. Biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana

    6.1.        Biedri var piedalīties biedru sapulcē tikai personīgi. Biedrus, juridiskās personas, sapulcē ir tiesīga pārstāvēt attiecīgās juridiskās personas pilnvarotā vai tiesīgā pārstāvēt uz biedra statūtu pamata noteiktā persona. Katram Biedrības biedram, izņemot Biedrības goda biedrus, Biedrības biedru sapulcē ir viena balss.


    6.2.        Kārtējā biedru sapulce tiek sasaukta ne retāk, kā vienu reizi gadā.


    6.3.        Ārkārtas biedru sapulce var tikt sasaukta pēc valdes iniciatīvas.


    6.4.        Sasaucot sapulci, jānorāda sasaukšanas iemesls un sapulces darba kārtība. Par Biedrības sapulce sasaukšanu, biedriem tiek paziņots, kā to nosaka normatīvie akti.


    6.5.        Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem.


    6.6.        Biedru sapulces lēmums, t.sk. lēmums par grozījumu izdarīšanu Biedrības statūtos ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, vai reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.


    6.7.        Balsošanas kārtību (atklāta vai aizklāta balsošana), kā arī citus ar balsošanu saistītus jautājumus un Statūtos nereglamentētus jautājumus par biedru sapulci, izlemj pati Biedrības biedru sapulce.


    6.8.        Tikai Biedrības biedru sapulce:


    pieņem un groza Biedrības Statūtus;

    ievēl uz pieciem gadiem Biedrības valdi un Revizijas institūciju locekļus;

    atsauc no amata Biedrības valdi un Revizijas institūciju locekļus;

    apstiprina Biedrības mērķus;

    apstiprina Biedrības valdes un Revizijas institūciju pārskatus;

    pieņem lēmumu par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

    Biedrības biedru sapulce var izskatīt arī jebkuru citu Biedrības darbībai svarīgu jautājumu un pieņemt par to lēmumu.

    6.9.        Biedru sapulces notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību nepieņem biedru sapulce. Ja pieprasa vismaz 1/10 daļa no sapulcē esošiem biedriem, lai sapulce būtu slēgta, sapulce norise notiek slēgtā veidā.

  • 7.nodaļa. Biedrības valde

    7.1.        Biedrības valde sastāv no 16 (sešpadsmit) valdes locekļiem, fiziskām personām. Valdes locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par 7 (septiņiem). No katra Biedrības biedra, juridiskās personas, var ievēlēt valdē par valdes locekli tikai vienu fizisku personu, Biedrības biedra, juridiskās personas darbinieku. Ja valdes loceklis izbeidz darba attiecības ar Biedrības biedru, tad ar darba tiesisko attiecību izbeigšanās brīdi attiecīgais valdes loceklis vairs nevar būt par valdes locekli Biedrībā, un viņam tiek pārtrauktas Biedrības valdes locekļa tiesības, par ko tiek arī pieņemts Biedrības valdes lēmums. Biedrības valdē par vienu no valdes locekļiem Biedrības biedru sapulce ievēl fizisku personu, kas nepārstāv nevienu Biedrības biedru – juridisko personu.


    7.2.        Biedrības biedru sapulces ievēlēti, konkrēti noteikti divi Biedrības valdes locekļi, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs, ir tiesīgi pārstāvēt Biedrību katrs atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi tikai kopīgi ar 13 (trīspadsmit) valdes locekļiem.


    7.3.        Biedrības valdes locekļus ievēlē Biedrības valdē uz pieciem gadiem. Biedrības valdē un citās Biedrības izpildinstitūcijās var tikt ievēlēts Biedrības biedra, juridiskas personas pārstāvis, ja kopš biedra uzņemšanas Biedrībā ir pagājuši ne mazāk kā 3 (trīs) gadi un Biedrības biedrs ir nomaksājis biedra naudu.


    7.4.        Ja valdes locekļa pilnvaru laikā no Biedrības izstājas vai tiek izslēgts Biedrības biedrs, kura pārstāvis ir valdes loceklis, tas tiek atsaukts no valdes locekļa amata. Šādā gadījumā ārkārtas biedru sapulcē tā vietā tiek ievēlēts jauns valdes loceklis.


    7.5.        Biedrības valde pārstāv un vada Biedrību atbilstoši normatīviem aktiem un Biedrības Statūtiem, t.sk.:


    Biedrības valde no valdes locekļu vidus ievēl Biedrības valdes priekšsēdētāju un tā vietniekus;

    apstiprina Biedrības budžetu;

    nosaka iestāšanās maksas un biedru naudas apmēru, un to maksāšanas kārtību;

    izskata jautājumus par Biedrības efektīvai darbībai nepieciešamo fondu izveidošanu un iesniedz priekšlikumus izskatīšanai Biedrības biedru sapulcei;

    izstrādā, akceptē Biedrības darbības programmas projektu un iesniedz to izskatīšanai Biedrības biedru sapulcē;

    izstrādā un apstiprina Biedrības programmatiskās attīstības projektus, kā arī galvenos tās darbības reglamentējošos normatīvos dokumentus;

    izlemj citus Biedrības darbības jautājumus, kuri šajos Statūtos nav attiecināti uz Biedrības biedru sapulces vai Revīzijas institūcijas kompetenci;

    apstiprina Biedrības izpildinstitūcijas organizatorisko struktūru;

    pieņem lēmumu par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

    lemj par kapitāla daļu vai akciju iegādi citās komercsabiedrībās;

    izveido uzņēmējsabiedrības, kā arī lemj par dalību tajās;

    pieņem lēmumus par aizdevumu, kredītu, galvojuma, ķīlas līgumu slēgšanu;

    nosaka Biedrības algoto darbinieku skaitu, to algu apmēru un izmaksas kārtību;

    pirms Biedrības gada pārskata nodošanas apstiprināšanai Biedrības biedru sapulcei, apstiprina Biedrības gada pārskatu;

    pārrauga Biedrības izpildinstitūcijas darbu.

    7.6.        Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse valdes locekļu, ieskaitot valdes priekšsēdētāju. Katram valdes loceklim ir viena balss.


    7.7.        Biedrības valdes lēmumi tiek pieņemti atklātā balsošanā ar tās locekļu vienkāršu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir Biedrības valdes priekšsēdētāja balss. 


    7.8.        Biedrības valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Katram valdes loceklim ir tiesības pieprasīt valdes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku. Šajā gadījumā valdes priekšsēdētājam sasauc valdes sēdi mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.


    7.9.        Valdes sēdes ir atklātas. Valdes sēdes var notikt slēgtā veidā, ja to pieprasa vismaz viena trešā daļa no valdes sēdē klātesošiem valdes locekļiem.


    7.10.   Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs un valdes sēdes protokolists.


    7.11.   Valde ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā (vēstules, faksa, e-maila vai citā rezultātu fiksējošā un ticamā veidā) nobalso par lēmuma pieņemšanu. Lēmums tiek noformēts ar protokolu, kuram pievieno saņemtās rakstveida atbildes. Protokolu paraksta valdes priekšsēdētājs. Valdes locekļi tiek nedēļas laikā no lēmuma pieņemšanas, rakstveidā informēti par pieņemto lēmumu, pievienojot pašu pieņemto lēmumu.


    7.12.   Biedrības valdes priekšsēdētājs:


    organizē un vada valdes sēdes un darbu;

    organizē un vada Biedrības biedru sapulces un to lēmumu izpildi;

    pieņem darbā un slēdz darba līgumu ar Biedrības algotām amatpersonām;

    pārstāv Biedrību attiecībās ar valsts un citām iestādēm, kā arī ar starptautiskām un ārzemju organizācijām Biedrības darbības jautājumos, Biedrības vārdā slēdz līgumus;

    7.13.   Valdes priekšsēdētāja funkcijas pēc viņa pilnvarojuma vai viņa ilgstošās prombūtnes laikā pēc nozīmējuma izpilda valdes priekšsēdētāja nozīmēts valdes priekšsēdētāja vietnieks. Valdes priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs parakstīt Biedrības dokumentus līdz valdes priekšsēdētājs atsāk pildīt savas funkcijas.


    7.14.   Biedrības valdes locekļi savus pienākumus pilda bez atlīdzības, bet Biedrības valde var noteikt, ka viens no valdes locekļiem pilda savus pienākumus par atlīdzību.


  • 8.nodaļa. Revidents

    8.1.        Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic zvērināts revidents, kuru ievēl uz vienu gadu Biedrības valde. Revidents nevar būt Biedrības valdes loceklis.


    8.2.        Revidents:


    veic Biedrības saimnieciskās un finansiālās darbības revīziju;

    dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;

    izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;

    sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.

    8.3.        Revidents veic revīziju biedru sapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.


    8.4.        Biedru sapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc Revidenta atzinuma saņemšanas.


     

    Biedrības pilnvarotais pārstāvis,


                                    valdes priekšsēdētājs:  Jānis Vilgerts

                                    valdes loceklis: Armands Nikolajevs


     

    Statūti apstiprināti Biedrības biedru kopsapulcē, Krustpilī, 2010.gada 21.aprīlī, ar protokolu Nr. 21/04/2010

JAUTĀJUMI?

Noderīgi

  • Iepirkumu uzraudzības birojs

  • Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija

  • Valsts vides dienests

  • Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas vadlīnijas

    Šīs vadlīnijas ir sagatavotas ar mērķi veidot vienotu izpratni un sniegt informāciju par būvniecībā un būvju nojaukšanā radīto atkritumu (turpmāk BBNA) apsaimniekošanas kārtību, veicamajām darbībām, pienākumu un atbildības sadalījumu. Vadlīnijas ir paredzētas būvniecības sektorā strādājošajiem, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, būvniecības procesu un atkritumu apsaimniekošanas sektoru pārraugošajām un kontrolējošajām institūcijām.

    Lasīt  vairāk...

Aktualitātes

Jaunatklātajā Resursu pārvaldības centrā tieksies samazināt nešķiroto atkritumu apjomu Latvijā
2024. gada 14. novembris
Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru. Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā.
Latvijā atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā
2024. gada 14. novembris
23. oktobrī Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā. Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.
LASUA aktīvi iestājas par atkritumu reģenerācijas iespējām Latvijā
2024. gada 1. oktobris
Pielikumā pieejams materiāls, kuru sagatavojuši LASUA eksperti, balstoties uz citu valstu pieredzi un mūsu valsts galvenajiem atkritumu plūsmu rādītājiem.
Liepājā noslēdzies Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares seminārs
2024. gada 17. septembris
Š.g. 12. – 13. septembrī Liepājā norisinājās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares seminārs “Ilgtspējīgas aprites ekonomikas attīstība un sasniedzamie mērķi”, kur divu dienu garumā par nozares aktualitātēm diskutēja valsts un pašvaldību institūciju vadošie pārstāvji un nozares eksperti, atkritumu apsaimniekotāji un nozares biedrību pārstāvji.
2024. gada 16. septembris
Atkritumu reģenerācijas projekti ir daļa no integrētas un līdzsvarotas atkritumu apsaimniekošanas politikas, nākotnes zinātnes atklājumu gaidīšana, kas ļautu citādi pārstrādāt poligonos noglabātos nepārstrādājamos sadzīves atkritumus, pie mērķu sasniegšanas mūs nenovedīs, saka Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs. Eiropas Savienība nav nevienas dalībvalsts, kas ir veiksmīga atkritumu apsaimniekošana un iztiek bez atkritumu reģenerācijas. Kopējie dati par Eiropas Savienības valstīm rāda, ka tajās valstīs, kur tiek reģenerēti atkritumi, tiek efektīvi īstenota arī atkritumu pārstrāde. Daži no piemēriem: Vācija (pārstrādāti 68%, reģenerēti 31%), Austrija (pārstrādāti 62%, reģenerēti 36%), Nīderlande (pārstrādāti 57%, reģenerēti 42%). Šajās valstīs teju līdz nullei ir samazināts poligonos noglabāto atkritumu apjoms. “Latvija jau ir saņēmusi Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķi – līdz 2025. gadam pārstrādāt 55% radīto atkritumu, bet līdz 2035. gadām paaugstināt šo rādītāju līdz 65 %, vienlaikus nodrošinot, ka poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10 % radīto sadzīves atkritumu. Ja uzlabojot šķirošanu, 2025. gada mērķis atkritumu pārstrādē ir sasniedzams, tad ar noglabāšanu poligonos situācija ir kritiska. Proti, mērķis ir noglābāt 10%, pašlaik tiek noglabāti 43,5% un lauvas tiesa no tā ir nepārstrādājamie sadzīves atkritumi, kurus mēs tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis varam izmantot enerģijas un siltuma ražošanai,” saka Nikolajevs Par mērķu nesasniegšanu ir paredzēti naudas sodi, kas mērāmi miljonus, kurus maksās no Latvijas valsts budžeta, kas nozīmē – no iedzīvotāju maciņiem. Šobrīd Pierīgā dažādās attīstības stadijās ir divi projekti, kas saistīti ar atkritumu reģenerāciju. Šādu projektu kritiķi pauž argumentus, kuri bieži vien nav attiecināmi uz Latvijas situāciju. Piemēram, ka Latvijas atkritumu daudzums būs nepietiekams un nāksies tos importēt no citām valstīm, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu sadedzināšanas iekārtām. “Ir vienkāršs veids, ka valsts var regulēt šo jautājumu - ar importa ierobežojumu reģenerācijā izmantojamiem atkritumiem, taču šobrīd lielākais izaicinājums Latvijai ir tieši milzīgs poligonos apglabāto atkritumu daudzums, ” saka LASUA pārstāvis. Tāpat, publiskajā telpā nereti tiek neprecīzi interpretēta atkritumu reģenerācijas loma ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā, pirmkārt, jaucot to ar atkritumu dedzināšanu, un, otrkārt, pavirši interpretējot tās lomu vides mērķu sasniegšanā Latvijas apstākļos. Atkritumu dedzināšana nav pielīdzināma atkritumu dedzināšanai. Abas šīs darbības atšķiras gan ar izmantoto tehnoloģiju standartiem un prasībām, gan darbības mērķiem. “Atkritumu sadedzināšana ir pielīdzināma noglabāšanai poligonos, taču reģenerācija ļauj atkritumus izmantot kā resursu, pārvēršot tos siltumenerģijā un elektroenerģijā. LASUA ieskatā Latvijas gadījumā atkritumu reģenerācijai ir neatņemama loma ES noteikto vides mērķu sasniegšanā. Reģenerācija Eiropas Savienībā ir stingri regulēta nozare ar augstām vides prasībām,” Tās ir vairāk kā 500 stacijas visā Eiropā, daudzas no tām atrodas apdzīvotās vietās, pateicoties attīrīšanas tehnoloģijām, reģenerācijas staciju darbības rezultātā rodas divas reizes mazāk izmešu kā no parastām katlumājam, tāpat reģenerācijas staciju darbība var dot būtisku uzlabojumu CO2 bilancē – aizstājot dabasgāzi pie ekvivalenta saražotā siltuma daudzuma samazina CO2 par 37%, savukārt poligonā noglabāto atkritumu apjoms, kas tiktu izmantots reģenerācijai ļautu samazināt CO2 par 28%. Lai vairotu izpratni par reģenerācijas nozari un tās nepieciešamību Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmai ,LASUA ir sagatavojusi izvērstu reģenerācijas nozares apskatu un nodevusi to atbildīgajām iestādēm. Atkritumu reģenerācijas jautājums tieši skar LASUA, kas pārstāv vairāk nekā 50 atkritumu apsaimniekošanas nozarē strādājošu uzņēmumu ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses un iestājas par kopējo Eiropas Savienības noteikto atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu. Skatīt zemāk apkopojumu >
Sākusies pieteikšanās atkritumu apsaimniekošanas nozares semināram
2024. gada 5. augusts
Informējam, ka sākusies pieteikšanās atkritumu apsaimniekošanas nozares semināram “Ilgtspējīgas aprites ekonomikas attīstība un sasniedzamie mērķi”, kas notiks Liepājā, š.g. 12. un 13.septembrī.
Lasīt vairāk
Aktualitāšu vēsture
Pr.
Ot.
Tr.
Ce.
Pk.
Se.
Sv.

28

29

30

31

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

1

Kontakti

Contact Us

Share by: