Latvijas iespēja risināt vides problēmas – atkritumu reģenerācija

Materiāls sagatavots publikācijai FEAD elektroniskajā izdevumā. 2024.aprīlis.

Latvijā plāno būvēt mūsdienīgu atkritumu reģenerācijas staciju, kas no 143 tūkstošiem tonnu citur neizmantojamiem atkritumiem saražos 530 gigavatstundas enerģijas. Stacija plānota Rīgas pievārtē, rūpnieciskajā teritorijā.

Latvija ir teju vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kur atkritumi nav resurss un poligonos kā nevērtīgu materiālu apglabā vidēji 380 tūkstošus tonnu (43,5%) no gadā radītajiem sadzīves atkritumiem. Salīdzinājumā ar ES, kur NAIK kā kurināmais tiek izmantots 6% no visiem siltumenerģijas ražošanā izmantojamiem resursiem, Latvijā tas ir nulle.

Laikus neīstenotā atkritumu samazināšanas stratēģija valsts līmenī novedusi pie tā, ka teju izsmelta esošo atkritumu poligonu kapacitāte. 2022. gadā Latvijā mājsaimniecības radīja 871 tūkstoti tonnu sadzīves atkritumu, no tiem 51% tiek pārstrādāti vai kompostēti un 3% izmantoti enerģijas ieguvei cementa industrijā, pārējais apjoms vienkārši rada kaitējumu dabai, nonākot atkritumu poligonos.

Latvijas klimatiskie apstākļi – aukstas ziemas – rada nepieciešamību pēc siltumenerģijas. Vēsturiski tā tiek saražota, izmantojot dabas gāzi vai koksni. Taču Krievijas karš Ukrainā un pieaugošās koksnes cenas liek meklēt alternatīvus kurināmos. Tāpēc Baltijā lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca SIA “Vides resursu centrs” (VRC), attīstot savu darbību, ir sākusi darbu pie mūsdienīgas atkritumu reģenerācijas stacijas projekta īstenošanas.

Eiropā atkritumu reģenerācija vairs nav jaunums, turpretī Latvijā iecerētais projekts ir pilnīgi jauna nozare un tāpēc saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Lai pārņemtu labākos starptautiskos piemērus, kā projekta tehnoloģiju un drošības partneris ir piesaistīts nozares līderis – Somijas kompānija “AFRY”, kas ir piedalījušies 130 dažādos atkritumu pārstrādes enerģijas iekārtu projektēšanas un ieviešanas projektos visā pasaulē, kuru kopējā ražošanas jauda ir 20 miljoni tonnu gadā.

Latvijā atkritumu reģenerācija kā līdz šim neattīstīta nozare sastopas ar ekspertu, lēmējvaras un sabiedrības neizpratni, trūkst tehnoloģijai atbilstošu regulējumu un normatīvo aktu. Valsts enerģētikas plānos iespējamās atkritumu reģenerācijas jaudas nav iekļautas, jo nav attiecīgu rūpnīcu. Plānotā VRC stacija būs viena no pirmajām Latvijā, vēl divas reģenerācijas stacijas ar nelielu jaudu ir izveides stadijā.

Projekta attīstītāji veic nopietnu skaidrojošo darbu gan iedzīvotāju, gan pašvaldību, gan valsts līmenī, iesaistās normatīvo regulējumu pilnveidē, lai atkritumu apsaimniekošanas, enerģētikas un klimata uzlabošanas dokumentos tiktu iekļauta attiecīgā tehnoloģija, kas, izmantojot nenovērtētu vietējo resursu, risina daudzus valstiski nozīmīgus jautājumus.

Jaunā reģenerācijas stacija ļaus samazināt noglabāto atkritumu apjomu un palīdzēs Latvijai tuvoties ES Direktīvā par atkritumu poligoniem noteiktajam mērķim līdz 2035. gadam samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% no ikgadējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Tiks veicināta Latvijas enerģētiskā neatkarība – ietaupīti 48 miljoni kubikmetru gāzes un 661 tūkstotis kubikmetru šķeldas. Tiks risināts klimata jautājums – salīdzinājumā ar poligoniem reģenerācija rada mazāk CO2 izmešu. Būtiski, ka reģenerējot 30% no atkritumiem, jaunu atkritumu poligonu izbūve nebūs nepieciešama.

Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, tiks īstenots apkārtējai videi nekaitīgs atkritumu pārstrādes process. Reģenerācijas procesā iegūtā enerģija ar siltumu nodrošinās 100 tūkstošus galvaspilsētas iedzīvotāju, iegūtā elektrība apgādās 50 tūkstošus mājsaimniecību. Tehnoloģiskais process ir teju bez atlikumiem, jo arī 98% iegūto pelnu atgriezīsies aprites ekonomikā – ceļu būvē vai celtniecībā.

Projekts izvirzījis ambiciozus mērķus attīstīt industriālo teritoriju, padarīt to pieejamu cilvēkiem. Latvijā atkritumu reģenerācijas staciju plānots veidot kā inovatīvu savas nozares ēku ar modernām tehnoloģijām, paaugstinātām drošības prasībām, sociāli atbildīgu un rūpīgu attieksmi pret vidi un atvērtu sabiedrībai.

Latvijā plānotās atkritumu reģenerācijas stacijas vizualizācija



Pati stacijas ēka kalpos kā tūrisma infrastruktūras un vietējo iedzīvotāju atpūtas objekts. Projekts rūpnieciskās apbūves rajonā tiek īstenots kā brīvi pieejams apkaimes iedzīvotājiem un viesiem, kā droša vide gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Projekts Latvijā iezīmēs jauna rūpnīcas koncepta – publiska ēka pilsētvidē – vīziju.

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Botānisko dārzu stacijas teritorijā tiks izveidota Augu māja, kas apvienos izglītības, izpētes un atpūtas iespējas. Visu sportistiem būs pieejams skeitparks, kura projektēšanu vadīs Eiropā labākā skeitera titula divkārtējs ieguvējs, “Red Bull” vēstnesis Madars Apse un Latvijas skeitbordisti. Ir plānots izgaismot skriešanas un slēpošanas trasi, iedzīvotājiem būs pieejama bezmaksas elektroauto uzlādes stacija, uz ēkas jumta tiks izvietoti saules paneļi.

Reģenerācijas stacijas projekta īstenošanai paredzētais kopējais investīciju apjoms ir teju 170 miljoni eiro, kas tiks segts no privātā finansējuma, bez valsts, pašvaldības vai Eiropas fondu līdzekļu piesaistes. Kopš 2023. gada sadarbībā ar starptautisko auditorfirmu KPMG notiek darbs, lai piesaistītu reģenerācijas nozarē pieredzējušus partnerus – investorus.

Projekts skaitļos un faktos:

60.5 MW ievadītās jaudas

45 MW tīklos nododamās siltumenerģijas jaudas

16 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas

530 800 MWh kopā gadā saražotās enerģijas

404 000 MWh gadā saražotās siltumenerģijas

126 800 MWh gadā saražotās elektroenerģijas

Rūpnieciskās teritorijas apbūve

100 000 ar siltumu apgādātu iedzīvotājuLatv

50 000 ar elektrību apgādātu mājsaimniecībuijā p

Par 4% samazināts dabasgāzes patēriņšlāno

Par 143 000 tonnu samazināts poligonos noglabāto atkritumu apjomsbū

20 jaunas darba vietas

Ap 10 000 000 EUR nodokļu ieņēmumu valstij un pašvaldībai gadāvēt mū

Lokācija ar īsāku pārvadājumu ceļu, nešķērsojot blīvi apdzīvotas zonas

Pieslēgums centralizētās siltumapgādes un elektrības augstsprieguma tīklam

Jaunas nozares attīstība

Ieguldījums zinātnē un inovācijās