Latvijas ceļš tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā – mācāmies no savas pieredzes

(Raksts sagatavots Eiropas atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) izdevumam)

Jānis Aizbalts,

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis

Eiropas Savienība (ES) pirms vairākiem gadiem noteica, ka tās dalībvalstīm līdz 2025.gadam jāievieš tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēma. Kamēr tikai retajā ES valstī šāda sistēma darbojas, piemēram, Francijā, mēs jau no 2019.gada sākām pētīt, kā to ieviest Latvijā. Tātad, aizgūstot vien dažus piemērus, kas pieejami pasaulē, spērām soļus, lai šo virzienu no baltas lapas apgūtu vietējā mērogā.

Lai arī Latvija ir maza valsts uz citu ES dalībvalstu fona, tekstilizstrādājumu apjoms, kas ik gadu tiek novietots tirgū, ir salīdzinoši liels un veido kopumā aptuveni 27 000 tonnas gadā. Turklāt no visa atkritumu poligonos apglabātā atkritumu apjoma šie izstrādājumi veido 3-5%. Ņemot vērā ES noteiktās prasības līdz 2035.gadam būtiski samazināt atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, tekstilizstrādājumi ir būtiska daļa, ko ir iespējams apsaimniekot un virzīt atkārtotā apritē, tostarp pārstrādē.

Kā sākām un ko esam iemācījušies kopš 2019.gada?

Pirms nu jau vairāk nekā četriem gadiem mēs, “Eco Baltia vide”, kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” sākām pilotprojektu tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanai Latvijā. Tā mērķis bija izpētīt, kādi un cik daudz tekstila izstrādājumi nonāk šķirošanas konteineros, kādas ir iespējas tekstila atkritumus atgriezt ekonomikā un cik plaša infrastruktūra Latvijā būtu nepieciešama, kā arī – kādas būtu izmaksas tās izveidei un uzturēšanai.

Sākām ar pirmo 20 speciālo tekstila šķirošanas konteineru izvietošanu. Jau tolaik sapratām, ka iedzīvotāju iesaiste ir liela – cilvēki labprāt šķiro tekstilu. Konteineri piepildījās ātri un četru mēnešu laikā, kopš tikko bija izvietoti jaunie konteineri, tika savāktas vairāk nekā 50 tonnas iedzīvotāju nevajadzīgā tekstila. Palielinot konteineru skaitu uz 60 tvertnēm, 2020.gadā savācām jau teju 500 tonnas, gadu vēlāk – vairāk nekā 1000 tonnas.

Tekstilizstrādājumu kvalitāte jau kopš tekstila šķirošanas sākuma bijusi dažāda – no labas līdz pat audumu driskām. Ņemot vērā to, ka liela daļa Latvijas tirgū laistā tekstila ir lietotais apģērbs, apavi un mājas tekstils, skaidrs, ka tas ātrāk nokalpo. Tāpat arī iedzīvotāju izpratne par šķirošanai derīgo materiālu vēl bija zema – sabiedrība asociēja tekstila šķirošanas konteinerus ar atkritumiem. Līdz ar to pirmajā gadā no savāktā apjoma atkārtotā apritē izdevās novirzīt nepilnu pusi. Pārējais nonāca atkritumu poligonā.

Vienā no mūsu filiālēm izveidojām tekstila šķirošanas cehu, kurā veicām tekstila šķirošanas procesu. Savāktais tekstils tika sašķirots aptuveni 30 kategorijās atbilstoši sezonalitātei, kvalitātei un daudziem citiem aspektiem. Paralēli pētījām iespējas tekstila tālākai virzībai, kas tekstila gadījumā galvenokārt ir atkārtota izmantošana. Diemžēl pārstrādes iespējas tekstilam vēl šobrīd ir mazattīstītas, taču daļu sašķirotā var sasmalcināt, lai izmantotu, piemēram, mīksto mēbeļu pildīšanai, kur tas arī tika novirzīts. Laika gaitā tekstila šķirošanu nodevām partnerim, tādējādi efektivizējot kopējo tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas procesu.

/Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā prioritāte - atkritumu samazināšana, atkārtota

lietošana un pārstrāde./

Šobrīd izdevies panākt, ka atkātotai apritei no visa mūsu savāktā tekstilizstrādājumu daudzuma iespējams novirzīt jau 97%. Lielākā daļa tiek novirzīta atkārtotai valkāšanai attīstības valstīs, daļa nonāk pārstrādē, labās un kvalitatīvās preces novirzām arī labdarībai. Atlikušais daudzums – atkārtotai apritei nederīgie izstrādājumi, kuru starpā ir arī dažādi plastikāta materiāli, vecas rotaļlietas u.c. atkritumu veidi - tiek novirzīti siltumenerģijas ieguvei. Tātad šobrīd spējam panākt, ka atkritumu poligonos no iedzīvotāju sašķirotā tekstila vairs nenonāk nekas.

Jau 2022.gadā secinājām, ka tekstila šķirošanas ieviešana Latvijā ir pavisam reāla iespēja jau ātrāk, nekā to noteikusi ES. To varēja ieviest jau no 2023.gada sākuma. Tolaik Latvijā bijām izvietojuši jau vairāk nekā 120 tekstila šķirošanas konteinerus. Tos sāka aktīvāk izvietot arī citi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Bijām parādījuši, ka tekstilizstrādājumiem pieejamas atkārtotas aprites iespējas, arī sabiedrība kļuva izglītotāja un izrādīja gatavību piedalīties tekstila šķirošanā. Lai arī konteineru skaits Latvijā vēl bija ierobežots, iedzīvotāju aptaujā noskaidrojām, ka 33% sabiedrības 2022.gadā jau šķiro tekstilu, kamēr 2020. gadā to norādīja darām tikai 21% iedzīvotāju. Turklāt 91% aptaujāto 2022. gadā norādīja, ka atbalsta tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanu valstī. Būtībā trūka tikai normatīvā regulējuma, kas noteiktu jau precīzākas atbildības jaunās sistēmas ieviešanai, kas paredz arī šādas sistēmas finansēšanas kārtību.

Tālākais jau bija darbs valsts lēmumu pieņēmēju pusē. Lai arī par nozari atbildīgā ministrija bijusi atbalstoša šādas jaunas sistēmas ieviešanā, valstiskā mērogā ar lēmumu pieņemšanu nav veicies tik raiti, kā cerēts. Tomēr gadu gaitā panākts, ka tekstila šķirošana Latvijas pašvaldībās jānodrošina no 2024.gada janvāra. Tas gan nekādā mērā neveicina to, ka šādas iespējas patiešām tiktu nodrošinātas, jo tas prasa zināmas investīcijas, kas patlaban vēl tiek segtas no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu puses. Tomēr pērnā gada nogalē valstī tika pieņemts lēmums, ka no 2024. gada 1. jūlija stāsies spēkā arī dabas resursu nodoklis par tirgū laistajiem tekstilizstrādājumiem, kas ir galvenais faktors, kas šo sistēmu varētu sakārtot.

/“Piesārņotājs maksā” – vērtīgs princips, kā veicināt atkritumu samazināšanos un palielinātu atkritumu nonākšanu atkārtotā apritē/

Patlaban precīzāki nosacījumu vēl ir sagatavošanas stadijā. Vien zināms paredzētais dabas resursu nodokļa apmērs, kas tiks attiecināts uz tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem. Tie būs 0,50 eiro par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu kilogramu. Taču, ja ražotājs un tirgotājs izvēlas slēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, tas saņem 100% atbrīvojumu no šī nodokļa. Šajā gadījumā tekstila ražotājs vai tirgotājs sedz tikai tās izmaksas, kas caur ražotāju atbildības sistēmu tiek novirzītas tekstila apsaimniekošanas sistēmas izveidei – konteineru iegādei un izvietošanai, tukšošanai, tekstila pāršķirošanai un novirzīšanai atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei, kā arī sabiedrības informētībai un līdzdalības veicināšanai piedalīties šķirošanā.



Lai tekstila dalītās vākšanas sistēma Latvijā pienācīgi darbotos, vēl tiek gaidīti nosacījumi par to, cik daudz tekstila ražotāju atbildības sistēmas ietvaros būs jāsavāc no tirgū izvietotā apjoma, kā arī būtiski – kāds būs tekstilizstrādājumu tvērums. T.i. kuri izstrādājumi tiks ietverti sistēmā. Piemēram, iekļaujot sistēmā apģērbu, apavus un mājas tekstilu, svarīgi iekļaut arī paklājus un līdzīgas preces, par ko patlaban valstī vēl tiek diskutēts. Ja tas netiek izdarīts, tad būtībā tiek diskriminēta viena liela tirgotāju daļa, kurai par sevis tirgū laistā tekstila apsaimniekošanu jāuzņemas atbildība, savukārt citai nē. Turklāt paklāji ir viens no materiāliem, kas, nonākot atkritumu poligonā kopējā plūsmā, apgrūtina tālākos atkritumu apstrādes procesus.

Galvenā atziņa – nav jāizgudro jaunu velosipēdu, lai tas pienācīgi darbotos

Lai arī tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanā pagaidām vēl nav daudz starptautisku piemēru, ko aizgūt tādai mazai valstij kā Latvija, vietējā mērogā jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi darbojas līdzīgas sistēmas, no kurām gūt vērtīgo. Piemēram, iepakojuma un stikla apsaimniekošana. Tā, līdzīgi kā nu jau plānotā tekstila apsaimniekošana, tiek īstenota ražotāju atbildības sistēmas ietvaros. Valstī tiek noteikts konkrēts mērķis, cik daudz konkrētā veida atkritumu Latvijā jāspēj savākt un pārstrādāt vai reģenerēt. Atbilstoši tam ir iespējams definēt labākos apsaimniekošanas veidus, tostarp nepieciešamo šķirošanas infrastruktūras pārklājumu, atkritumu tālākās aprites iespējas un galu galā – sistēmai nepieciešamo finansējumu.

Protams, katrā sistēmā mēdz būt procesi, kas prasa uzlabojumus, piemēram, kontroles mehānismu trūkums, no kā izriet neveselīga tirgus konkurence, pelēkā tirgus veidošanās, atkritumu nonākšana dabā utt. Tomēr, kā rāda pieredze, ja četru gadu laikā jaunu velosipēdu valstiskā mērogā izgudrot neizdodas, iespējams, jāuzlabo esošo, kura funkcijas visiem jau ir gana skaidras, bet nedaudz uzlabojamas. Tas attiecas arī uz tekstila šķirošanu, kas pēc četru gadu plašām diskusijām jau drīzumā Latvijā kā vienā no pirmajām ES dalībvalstīm beidzot sāks pilnvērtīgi darboties.